Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. Jaunā gada dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas(spied te – jaunā gada apsveikumi). Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS

Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā piemēru var minēt Ķīniešu Jauno gadu, kas dauzās reliģijās un kultūrās tiek uzskatīts par īsto gada sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Mūsu platuma grādos vislielākās svinības notiek tieši vecā gada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.